Senais izteiciens nosce te ipsum nozīmē – iepazīsti pats sevi nevis no reliģiskās vai mistiskās, bet gan no intensīvi introspektīvās puses.
Un tieši tā ir alķīmijas un hermētiskās domāšanas patiesā nozīme. Alķīmija nepiedāvāja atrisināt ar ķīmiju saistītu, bet gan garīgu problēmu, kaut arī daži kaismīgi eksperimentētāji bija pārpratuši tās pamatjēgu, parastos metālus mēģinot pārvērst zeltā. Bet parastais metāls, par kuru runāja, nebija nekas cits kā cilvēka prāts. Par alķīmijas zeltu uzskatīja Merkura gudrības zeltu, kam nebija nekāda metāla piejaukuma jeb samaitātas domāšanas. Otrs termins, ko izmantoja zināšanu apzīmēšanai, ir filozofu akmens.
Senajam grieķu dievam Hermejam atbilst ēģiptiešu Tots un latīņu Merkurs. Mēģinot radīt baznīcas liturģiju, romiešu rituālā tika ieviesti daudzi pagānu rituāli un simbolismi, kas parāda mūžīgās patiesības. Tātad antīkā mitoloģija ir kā milzīga teoloģiskā enciklopēdija, kurā dievības atspoguļo dabas spēkus un enerģiju. Hermejs, sūtnis starp dievībām un cilvēku, ir saikne starp dabas noslēpumu un cilvēka sapratni; kristiešu reliģijās tas atbilst Svētajam Garam. Šīs mūžīgās patiesības veido tā dēvēto arhetipisko pasauli, proti, kolektīvo atmiņu, kura ir kaut kas tāds, ko zemapziņas un ģenētiskā līmenī atpazīst visi.
Māksliniekam, kurš ķeras pie alķīmijas simbolu nozīmēm, šī tēma, kā tas ir manā gadījumā, var pārtapt nebeidzamos meklējumos.
Lolita